Pakalpojums ekonomikā un uzņēmējdarbībā ir dažāda veida palīdzības sniegšana fiziskām vai juridiskām personām par atlīdzību. Piemēram, preču tirdzniecība vai to piegāde pircējam ir pakalpojums, atšķirībā no šo preču ražošanas. Plaši izplatīts pakalpojumu veids ir juridiskās, finanšu, vadības u.c. konsultācijas.
No ekonomiskās struktūras viedokļa pakalpojumus pieņemts apzīmēt kā terciāro sektoru, atšķirībā no primārā sektora (izejvielu ieguve un lauksaimniecība) un sekundārā sektora (ražošanas). Terciārais sektors ir svarīgs, jo tas parasti kļūst par galveno ekonomikas virzītājspēku attīstītajās valstīs, kur primāro un sekundāro sektoru nozīme samazinās. Pakalpojumu sektors rada lielu daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodarbinātības daudzās mūsdienu ekonomikās, īpaši tādās nozarēs kā finanšu pakalpojumi, IT, loģistika un profesionālās konsultācijas.
Izšķir privātos un publiskos pakalpojumus. Privāto pakalpojumu sniedzēji ir privātas fiziskas vai juridiskas personas. Tās sniedz pakalpojumus citām fiziskām vai juridiskām personām, kā arī publiskām personām.
Savukārt publisko pakalpojumu sniedzēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas. Tās savus pakalpojumus parasti sniedz par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Piemēram, policija, ugunsdzēsēji, ārstniecības iestādes, izglītības u.c. institūcijas savus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz bez maksas. Virknē gadījumu šīs institūcijas likumā noteiktā kārtībā var veikt pakalpojumu sniegšanu par daļēju samaksu, piemēram, slimnīcas, mācību iestādes.